Ogres dome plāno piešķirt naudas balvu 25 ogrēniešiem

Palielināt attēlu

Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika nolemts piešķirt naudas balvu 100 latu apmērā 12 Ogres novada iedzīvotājiem, kuri apbalvoti ar   LR valsts ordeņiem un to goda zīmēm, un 13 ogrēniešiem,  kuri saņēmuši Ogres Goda pilsoņa nosaukumu. Lēmums vēl jāapstiprina domes 6.novembra sēdē.

Naudas balvu paredzēts piešķirt, sagaidot  Latvijas Republikas 90.gadadienu.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni un Goda zīmēm apbalvoti Ogres novada iedzīvotāji Maigurs Andermanis, Agita Auziņa, Anna Baumane, Maija Elstiņa, Ojārs Grasis, Māra Skrīvele, Ludmila Sokolova. Atzinības krustu ieguvis Andrejs Mizis un Margarita Šakina, savukārt Ārvaldis Līgonis Lilientāls ir Viestura ordeņa kavalieris.

Maigurs Andermanis – 1956.gadā Nacionālajā operā pieņemts par solistu. Uz skatuves dziedājis 30 gadu desmitus, kuros iejuties vairāk kā 60 dažādās lomās. Ogrē ar ģimeni dzīvo kopš 1995.gada. Triju Zvaigžņu ordeni saņēmis 2003.gada novembrī, 2001.gadā ieguvis Latvijas Kultūrkapitāla fonda balvu “Mūža stipendiāts”, saņēmis balvu par mūža ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslā.

Agita Auziņa – jau studiju gados bijusi pārliecināta, ka dzemdniecība un ginekoloģija ir tieši viņas specialitāte. Ogrē dakterei aizritējuši 37 darba gadi. Saņēmusi Veselības aizsardzības ministrijas Goda rakstu un Ogres rajona izpildkomitejas Atzinības rakstu, savukārt 1997.gadā A.Auziņa saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi. Šim apbalvojumam ārsti izvirzīja pacientes.

Anna Baumane – laikā no 1963. līdz 2006.gada bijusi Ogres 1.vsk un Ogres rajona galvenā logopēde. Dzimtās valodās skaņas viņa palīdzējusi izrunāt ap 1000 bērniem. Šobrīd A.Baumane lasa lekcijas LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, ir docente Rēzeknes augstskolā un vieslektore Daugavpils pedagoģijas universitātē. Saņēmusi Luda Bērziņa prēmiju, vairākus goda rakstus un 2000.gadā – Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi par ilgu, pacietīgu un nesavtīgu darbu.

Maija Elstiņa – visa dzīve aizritējusi Ogres rajonā – Lēdmanē, Krapē un Ogrē. Pēc studijām LU Juridiskajā fakultātē 1975.gadā sākusi darbu Ogres milicijā par izmeklētāju, bijusi izmeklēšanas nodaļas priekšniece, policijas pārvaldes priekšnieka vietniece. Ogrē M.Elstiņa dzīvo kopš 1982.gada. Šobrīd viņa ir Ogres rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas vecākā inspektore. 1998.gada 30.novembrī saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi par nopelniem Latvijas labā. 2007.gada decembrī viņai pasniegta Iekšlietu ministrijas Goda zīme “Par Tēviju”. Darba gaitā saņemti vairāki goda raksti, pateicības un nozīmes par uzcītīgu darbu policijā.

Ojārs Grasis – Ogres kultūras centra vecākās paaudzes deju kolektīvu “Ogrēnietis” vada kopš 2000.gada. 90.gadu sākumā uzsācis darbu kā Ogres rajona deju kolektīvu virsvadītājs. Iegūstot profesionālas iemaņas pie deju horeogrāfiem un režisoriem, bijis vairāku kolektīvu solists, deju kolektīvu mākslinieciskais vadītājs. O.Grasis bijis svētku virsvadītājs 20.vispārējo latviešu dziesmu un 10.deju svētku virsvadītājs 1990.gadā, 2001.gada – Rīgas, Jēkabpils un Ogres rajona deju kolektīvu virsvadītājs. Par aktīvo iesaistīšanos kultūras dzīvē 2005.gada oktobrī O.Grasim pasniegta Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīme.

Māra Skrīvele – specializētās augļkopības saimniecībās strādājusi kopš bērnības. 1963.gadā uzsākusi darbu Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Veikusi ābeļu, bumbieru un plūmju šķirņu pārbaudi, izveidotas introducēto šķirņu, kā arī republikas selekcionāru hibrīdu kolekcijas. M.Skrīvele turpina darbu Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē, vadot ne tikai institūta zinātniskās padomes darbu, bet arī lielu Zinātnes ministrijas subsidētu projektu par integrētās augļu un ogu audzēšanas tehnoloģijām, kura ietvaros pētījumi tiek veikti ne tikai Dobelē, bet arī piecās citās zinātniskajās iestādēs. Šobrīd viņa ir Augļkopības institūta vadošā pētniece. M.Skrīvele lasījusi lekcijas dažādās auditorijās, organizējusi un piedalījusies augļu izstādēs, piedalījusies arī Latvijas Augļkopības asociācijas izveidē un tās valdes darbā. Ir autore vai līdzautore vairākām zinātniskām, populārzinātniskām publikācijām un monogrāfijām.
Pētniece saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp 1999.gadā – V pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, 2002.gadā LZA un LLMZA Pauļa Lejiņa balvu par intensīvas augļkopības zinātnisko pamatu izstādi Latvijas apstākļos, 2005.gadā – ZM medaļu “Par centību”. Ieguvusi Valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu.

Ludmila Sokolova – dzimusi Maskavā, bet Ogrē dzīvo kopš 1954.gada. Kopš 1991.gadā vada Jaunogres vidusskolu. Viņa rūpējusies ne tikai par savas skolas tehniskās un mācību materiālās bāzes nostiprināšanu un modernizēšanu, bet nerimstoši gādājusi par augstu pedagoģiskā procesa kvalitātes nodrošināšanu mazākumtautību skolā. Pateicoties direktores nelokāmajai nostājai un prasīgumam, skolā augstā līmenī tiek mācīta latviešu valoda, izmantotas bilingvālās mācību metodes. Jaunogres vidusskolas ir viena no visaktīvākajām jaunsargu kustībā. Par pašaizliedzīgu darbu izglītības jomā, sabiedrības integrācijas veicināšanā un nopelniem Latvijas Valsts labā 2003.gadā L.Sokolovai piešķirts V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Andrejs Mizis – 1960.gadā sācis darbu Vecbebru lauksaimniecības skolas biškopības nodaļā, bijis pedagogs, skolas mācību pārzinis, direktors. A.Mizis vadījis Latvijas biškopības izmēģinājumu staciju. 1978.gadā ar ģimeni nonācis Ciemupē, strādājis par biškopi, “Lāčplēša” augļu – dārzeņu un biškopības produktu pārstrādes ceha vadītājs, vēlāk – paju sabiedrības “Lāčplēsis” valdes priekšsēdētājs. 1991.gadā nodibinājis savu uzņēmumu – biškopības produktu firmu “Miandum”, 2007.gada novembrī saņēmis Atzinības krustu par ieguldījumu Latvijas biškopības attīstībā un jauno biškopju audzināšanā. Saņēmis vairākus Goda rakstus, medaļas, diplomus. Ir vairāk kā 150 publikāciju autors.

Margarita Šakina – ar vīru Ogrē dzīvo kopš 1986.gada. Mīlestība un cieņa pret dziesmu, mūziku, reliģiju, pret latviešu folkloru Margaritai šūpulī likusi viņas māmiņa. Teicējas balss ieraksti fiksēti vairāk nekā 20 gadu garumā. 2006.gadā izdots Šakinas kompaktdisks “Caur sirdi debesīs”. Teicēja pārstāv ZLatgales tradicionālās dziedāšanas stilu. Viņa ir Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte, 2001.gadā saņēmusi Lielo folkloras balvu par mūža ieguldījumu. 2007.gadā M.Šakinai pasniegts Atzinības krusts par nopelniem Latvijas labā.

Ā.L. Lilientāls – militārās zināšanas apguvis pretgaisa aizsardzības kara skolā Alūksnē, vēlāk dienējis padomju bruņoto spēku apakšvienībās. Latviešu strēlnieku apvienībā Lilientāls piedalījies valsts aizsardzības projektu izstrādē, bijis viens no tiem, kurš izstrādājis Latvijas Aizsardzības spēku iekārtas reglamentu. Viņš bijis pirmais aizsardzības spēku štāba priekšnieks atjaunotajā Latvijas armijā. 2004.gada 16.oktobrī saņēmis III šķiras Viestura ordeni par nopelniem Latvijas labā.
 

Ogrei ir 13 Goda pilsoņi – Leons Amoliņš, Alfons Normunds Āliņš, Arvīds Boķis, Viktors Grižibovskis, Raimonds Javoišs, Inese Olga Lemhena, Kornēlija Lukševica, Vilma Millere, Benita Špakovska, Jānis Špakovskis, Georgijs Tailovs, Vija Vansoviča un Lidija Vītola.

Leons Amoliņš – vadījis Ogres mūzikas skolu. 40 gadus bijis Ogres rajona koru virsdiriģents, 5 gadus bijis Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents. Viņa vadībā iestudētas 10 operas, 9 baleti, diriģējis apmēram 500 izrādes. 1990., 1998.gadā dziesmu svētku simfonisko orķestru virsdiriģents sacerējis monooperu “Tāluma balsis”, kora un solo dziesmas, vairākas kantātes un mesas, simfoniskus skaņdarbus un kamermūzikas darbu. Raksta arī dzeju. Goda pilsoņa tituls piešķirts 2004.gadā.

A.N.Āliņš – Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Pensionāru federācijas Ogres pilsētas apvienības priekšsēdētājs. Daudz paveicis Latvijas pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanā. Aktīvi piedalījies kultūras dzīvē. Goda pilsoņa tituls – 2007.gadā.

A.Boķis – drīz pēc kara gadu strādājis bērnu namā, beidzis Ogres Meža tehnikumu, kopā ar kursa biedriem bijis pirmais šīs skolas absolvents. Bijis pasniedzējs. 1966.gadā Mežrūpniecības ministrijai dibinot mežniecības un mežrūpniecības kursu bāzi Ogrē, A.Boķis iecelts par tās direktoru. Šeit gada laikā kursos un semināros ik gadu izglītojušies ap 2,5 tūkstoši cilvēku.

V.Grižibovkis – darba gaitas sācis medicīnas jomā, bet dzīves ceļš aizvedis uz Ogres trikotāžas kombinātu, kur 22 gadus viņš strādājis par kombināta dzīvokļu komunālās nodaļas vadītāju – uzraudzījis daudzdzīvokļu masīva būvniecību. Atstājot šo amatu, viņa vadībā Ogrē bija uzceltas 56 mājas. Goda pilsoņa tituls piešķirts 2008.gada janvārī par ieguldījumu Ogres pilsētas infrastruktūras attīstībā.

R.Javoišs – vadījis televīzijas ateljē Ogres iecirknī. 1982.gadā ievēlēts par pilsētas padomes deputātu, izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku. Strādājis Ogres rajona padomes sociālās palīdzības nodaļā. Viņa darbības laikā izdevās atvērt Lauberes bērnunamu, iekārtot Madlienas pansionātu. Sociālajā sfērā Raimonds strādājis jau vairāk par 25 gadiem, palīdzot cilvēkiem atrast pajumti, aprūpi un siltumu. Goda pilsoņa tituls piešķirts 2004.gadā.

I.O.Lemhena – pastiprināta interese par literatūru viņai radusies, mācoties Dagdas vidusskolā. Ogrē I.O.Lemhena ieradās, kad bija nodibināta ģimene. 1975.gadā skolotāja sāka strādāt Ogres 1.vidusskolā, kur nu jau izskolotas vairākas ogrēniešu paaudzes. Ogres goda pilsoņa nosaukums viņai piešķirts 2002.gada novembrī.

K.Lukševica – pēc Jēkabpils ekonomiskā tehnikuma beigšanas norīkota darbā Tīnūžos – kolhozā “Juglas zieds” par galveno grāmatvedi. Šeit Lukševica sāka attīstīt kultūras dzīvi – sākts darbs pie jauna kultūras nama celtniecības, Kornēlija tīnūžniekus apgādājusi ar jaunākajām grāmatām. Nākamie 25 darba gadi pagājuši Ogres trikotāžas kombinātā par direktores vietnieci – ar Kornēlijas atbalstu tika dibināts koris, dibinātas pirmsskolas izglītības iestādes. Bijusi deputāte un izpildkomitejas locekle. 10 gadus vadījusi rajona sieviešu biedrību, 1994.gadā organizēts biedrības veikaliņš “Bite”. Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 70.gados, atjaunots 2003.gadā.

Vilma Millere – Ogres rajonā dzīvo no 1950.gada, kad sāka strādāt Turkalnes (pēc apvienošanās – Tīnūžu) ciema saimniecībā par grāmatvedi, vēlāk par kultūras darba organizatori. V.Milleres vadībā tika organizēts koris, drāmas kolektīvs, sieviešu un vīru ansambļi. 1959.gadā V.Millere ar ģimeni pārcēlās uz Suntažiem. Arī  šeit viņa aktīvi iesaistījās kultūras dzīvē – atjaunots koris, deju kolektīvs, ansambļi, ar V.Milleres atbalstu uzcelta vasaras estrādes un atvērta grāmatnīcas filiāle. 1964.gadā Milleru ģimene nonāca Ogrē. Vilma sāka strādāt par Ogres rajona kultūras nama direktori, kur aizritēja 20 gadu. Aizejot pensijā, kultūras namā darbojās 37 mākslinieciskās pašdarbības un tehniskie kolektīvi, tai skaitā 6 tautas kolektīvi. Goda pilsoņa tituls piešķirts 1988.gadā, atjaunots 2003.gada martā.

Benita, Jānis Špakovski – darbu Lazdukalnu dendroloģiskajā parkā uzsāka 1975.gadā. 1993.gadā ar Ogres pilsētas domes lēmumu parkam piešķirts sabiedrībai svarīga objekta statuss. Parkā izveidotas 1,8 km garas pastaigu takas, dēstītas vairāk kā 400 koku un krūmu sugas. Tuvākajā laikā plānots uzcelt 37 m augstu skatu torni. Abiem Goda pilsoņa tituls piešķirts 2007.gada novembrī.

Georgijs Tailovs – Ogrē dzīvo kopš 1975.gada. No 1992.gada vadījis jauno pareizticīgo brālību Ogrē, pateicoties kurai līdz 2002.gadam uzcelta Sv.Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, kuras svētkalpotājs ir tēvs Georgijs. G.Tailovs ir Ogres pareizticīgo draudzes virspriesteri. Par svētīgu darbu Pleskavā, Ostrovas apgabala draudzēs apbalvots ar Misijas ordeni. Par ieguldījumu garīgajā darbā un Ogres pilsētas dzīvē G.Tailovam Ogres Goda pilsoņa tituls piešķirts 2004.g. novembrī.

Vija Vansoviča – Ogrē nonākusi 1968.gadā, kad par Ogres rajona kinodirekcijas direktori viņu iecēla kinokomiteja. Šajā amatā Vija atradusies 24 gadus. Pavisam kopā kino jomā V.Vansovičai aizritējuši 33 darba gadi. Ogres Goda pilsoņa nosaukums viņai piešķirts 1988.gada septembrī, tas atjaunots 2003.gada martā.

Lidija Vītola – Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļu vada no 1966.gada janvāra, bijusi klāt ģimenes tradīciju ceremonijās – laulību noslēgšanā, bērnu dzimšanas apliecību izsniegšanā, ģimeņu vakaros utt. Ogres Goda pilsoņa nosaukums viņai piešķirts 2002.gada 10.janvārī, 2007.gadā piešķirts I pakāpes Tieslietu ministrijas Atzinības raksts un “Zelta spalva” par ieguldījumu, godprātīgu un iniciatīvas bagātu darbu.